Psihiskā veselība

Kampaņā "Viss ir Norm.a" Ofēlija dalās pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar šizoafektīviem traucējumiem. "No 13 līdz 16 gadu vecumam bija halucinācijas - mani vajāja tēls no šausmu filmas. Tajā brīdī biju ļoti nestabila: daudz raudāšanas, dusmu un apjukuma. Bija ļoti daudz tā, ko es tagad atpazīstu kā panikas lēkmes un trauksmi, spēcīgas depresīvās epizodes, kad nevarēju izkāpt no gultas, aiziet uz skolu. Vienkārši fiziski nevarēju ikdienā funkcionēt".

Veselības ministrijas īstenoto kampaņu “Viss ir Norm.a” turpina Ofēlijas stāsts par to, ko nozīmē sadzīvot ar šizoafektīviem traucējumiem.

Kampaņā "Viss ir Norm.a" Aivis dalās pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar bipolāri afektīvajiem traucējumiem. "Kad ir mānijas epizode, varu uzņemties ļoti daudz pienākumu, ir ļoti daudz enerģijas. Varu negulēt stundām, nejūtos noguris. Strādāju pie projektiem, pie skolas darbiem, līdz vienā brīdī salūztu. Vairs nespēju izdarīt to, ko esmu apņēmies. Guļu gultā, ir apātija, neko negribu, skatos ārā pa logu un saprotu, ka tas nav OK”.

Nelielas garastāvokļa svārstības raksturīgas daudziem. Taču, ja emocionālās reakcijas kļūst izteiktas un traucē veikt savus pienākumus vai pildīt saistības, tas var liecināt par bipolāri afektīviem traucējumiem. Tos raksturo enerģijas pārpilnība, grandiozu ideju būvēšana, pārspīlēts dzīvesprieks, runas plūdi un augsts pašvērtējums, kas mijas ar interešu un dzīvesprieka zudumu, nogurumu, enerģijas trūkumu, bezcerības un vainas izjūtu, domām par pašnāvību.