Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums

Neinfekcijas slimības, tādas kā sirds un asinsvadu slimības, audzēji, cukura diabēts un hroniskas elpošanas sistēmas slimības, ir galvenie nāves cēloņi un veido ap 70% visu nāves gadījumu pasaulē. Sirds un asinsvadu sistēmas jeb kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma Latvijā un viena no nozīmīgākajām pasaulē.

Kardiovaskulārās slimības  ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā (54,6% no visiem mirušajiem, 2019. gada dati), un, tāpat kā citas neinfekciju slimības, ir cieši saistītas ar dzīvesveida paradumiem, it īpaši smēķēšanu, neveselīgu uzturu, mazkustīgumu un psihosociālo stresu. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visām nāvēm no kardiovaskulārajām slimībām un citām hroniskām saslimšanām varētu novērst, ja tiktu koriģēts dzīvesstils. 

Pētījuma pamatmērķis ir to hronisko neinfekcijas slimību un to veicinātājfaktoru izplatības noteikšana, kas visbūtiskāk ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību un prasa vislielākās veselības aprūpes izmaksas. 

Pētījumā piedalījās 4070 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem. Statistiskā paraugkopa tika veidota datorizētas nejaušinātas atlases rezultātā no Centrālās Statistikas pārvaldes "Mājokļu reģistra", kurā iekļautas 1 209 756 personas.

Pētījuma rezultātā iegūta  informācija par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatību – smēķēšanu, alkohola lietošanu, uzturu, fizisko aktivitāti, kā arī iedzīvotāju vēlmi mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tie ietver datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni asinīs, kā arī datus par mentālo veselību.  

Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums tika veikts no 2018. gada 2. augusta līdz 2020. gada 31. augustam, un to veica Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts sadarbībā ar Centrālās statistikas pārvaldi un E.Gulbja laboratoriju. Pētījuma autori ir Andrejs Ērglis, Vilnis Dzērve-Tāluts, Iveta Bajāre. 

Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).